Četri uzdevumi, no kuriem tikai viens prasa pilnu slodzi.
Pirms izvēles ir vērts sadalīt lomu tās sastāvdaļās, jo tieši sadalījums nosaka atbildi:
- Lēmumi. Kuras sistēmas, kurš piegādātājs, kāds budžets, kāda arhitektūra. Notiek reizi mēnesī vai retāk, bet katra kļūda maksā daudz.
- Uzraudzība. Vai piegādātāji un iekšējā komanda dara solīto, vai rēķini atbilst padarītajam. Regulāri, bet ne katru dienu.
- Tulkošana. Tehnisko jautājumu izskaidrošana vadībai un padomei tā, lai par tiem varētu pieņemt lēmumu. Pēc vajadzības.
- Komandas vadība. Ikdienas darba organizēšana, pieņemšana darbā, izaugsme, konflikti. Šis ir vienīgais, kas prasa cilvēku uz vietas katru dienu.
Ja uzņēmumā nav izstrādes komandas, ceturtais punkts vienkārši neeksistē — un tad pilna slodze nozīmē maksāt par pieejamību, nevis par darbu.
Alga nav vienīgā pozīcija.
| Pozīcija | Pilnas slodzes CTO | Fractional CTO |
|---|---|---|
| Tiešās izmaksas | Alga + darba devēja nodokļi | Fiksēts mēneša abonements |
| Blakus izmaksas | Motivācijas pakete, tehnika, apmācības, atvaļinājumi | Nav |
| Meklēšanas izmaksas | 3—6 mēneši, bieži arī personāla atlases maksa | Nedēļa |
| Riska izmaksas | Nepareiza izvēle maksā vairākus mēnešus algas plus zaudēto laiku | Līgums pārtraucams mēneša laikā |
| Kopā salīdzinoši | 100 % | Aptuveni 25—35 % |
Skaitļi ir attiecība, nevis absolūtas summas, jo algas līmenis Latvijā atšķiras pēc nozares un uzņēmuma lieluma. Būtiskais: starpība nav divkārša, bet aptuveni trīskārša, un lielākā daļa no tās nāk no pozīcijām, kas parasti netiek rēķinātas.
Pieci apstākļi, kas norāda uz abonementu.
- Uzņēmumā nav izstrādes komandas vai tā ir viens līdz divi cilvēki.
- Lielākā daļa tehnoloģiju darba tiek pirkta no piegādātājiem, un galvenā vajadzība ir tos izvērtēt un uzraudzīt.
- Tehnoloģiju jautājumi vadības darba kārtībā parādās reizi mēnesī vai retāk, bet tad ir nozīmīgi.
- Uzņēmums vēl nezina, cik liela būs tehnoloģiju loma pēc gada — un pilnas slodzes darbinieks šo nenoteiktību nemazina, bet fiksē.
- Vajadzīga plaša pieredze ar dažādām sistēmām, nevis dziļa pieredze ar vienu.
Trīs robežsignāli.
1. Ir izstrādes komanda, kas prasa ikdienas vadību. Trīs vai vairāk izstrādātāji bez tehniskā vadītāja sāk pieņemt arhitektūras lēmumus paši, katrs savā virzienā. Šis ir skaidrākais signāls.
2. Tehnoloģija ir produkts, nevis atbalsts. Ja uzņēmums pārdod programmatūru vai platformu, tehnoloģiju lēmumi ir produkta lēmumi, un tie notiek katru nedēļu.
3. Tehnoloģiju jautājumi aizņem vairāk par pusslodzi. Vienkāršs praktisks tests: paskatieties, cik stundu mēnesī jūs pats vai kāds no vadības pavadāt tehniskos jautājumos. Ja tas pārsniedz astoņdesmit stundas, abonements vairs nav lētāks.
Divi scenāriji, no kuriem izvairīties.
Nolīgts CTO, kam nav ko vadīt. Uzņēmums pieņem darbā pieredzējušu tehnoloģiju vadītāju, bet komandas nav un lēmumu ir maz. Pēc pusgada šis cilvēks vai nu aiziet, vai sāk radīt sev darbu — projektus, kas nebija vajadzīgi. Abi iznākumi ir dārgi.
Abonements, kas ir tikai konsultācijas pēc pieprasījuma. Ja Fractional CTO nezina uzņēmuma plānus un tiek izsaukts tikai tad, kad kaut kas jau ir salūzis, tā vērtība sarūk līdz parastam konsultantam. Regularitāte — nevis stundu skaits — ir tā, kas šo modeli padara vērtīgu.
Abonements kā ceļš uz pilnu slodzi, nevis alternatīva.
Praksē biežākais scenārijs nav izvēle starp diviem modeļiem, bet secība. Uzņēmums sāk ar abonementu, jo lēmumu apjoms to pamato. Pēc gada vai diviem komanda ir izaugusi un lēmumu biežums arī — un tad pāreja uz pilnu slodzi notiek ar cilvēku, kas jau zina uzņēmuma sistēmas, piegādātājus un vēsturi.
Godīgs Fractional CTO šajā brīdī palīdz atrast un ievadīt pēcteci, nevis pagarina abonementu. Tā ir arī laba pārbaude izvēles brīdī: pajautājiet, kā notiktu nodošana, ja pēc gada jūs izlemtu pieņemt darbā cilvēku uz vietas. Atbilde uz šo jautājumu par piegādātāju pasaka vairāk nekā jebkurš pieredzes apraksts.
Ja neesat pārliecināti, kurā pusē robežas atrodaties, 30 minūšu saruna to parasti noskaidro. Bez maksas un bez saistībām.
Ieplānot iepazīšanās sarunu